Annija Hackelsone dzimusi 1923. gadā, dzīvoja Rīgā, savu dienasgrāmatu rakstīja vācu valodā. Hanna Bloha dzimusi 1922. gadā, dzīvoja Strenčos un Valmierā, dienasgrāmatu rakstīja latviski. Šeina Grama dzimusi 1926. gadā, dzīvoja Preiļos un dienasgrāmatu rakstīja jidiša valodā. Meitenes uzauga ļoti atšķirīgās vidēs, ģimenē runāja atšķirīgās valodās, aprakstīja atšķirīgus dzīves notikumus, bet viņas visas vieno traģisks liktenis – bojāeja Holokaustā 1941. gadā.

Meiteņu dienasgrāmatas atklāj ne tikai autoru novērojumus, domas, jūtas un emocijas, bet arī atspoguļo tā laika notikumus un sabiedrības noskaņojumu.

Grāmatas nosaukums ir fragments no Annijas Hackelsones dienasgrāmatas ieraksta: “Es gribētu par kaut ko kļūt. Pats galvenais — es gribētu, lai pēc nāves mani neaizmirstu”.

Dienasgrāmatu publicēšana dod iespēju mums neaizmirst šīs meitenes un paskatīties uz pasauli un Latvijas vēsturi viņu acīm.

Grāmatas ilustrācijas un detalizēti komentāri ļauj lasītājiem iejusties gaisotnē, kurā dzīvoja meitenes.

Unikāla ir arī pašu dienasgrāmatu saglabāšanās vēsture. Ar to lasītāji var iepazīties priekšvārdā pirms katras no tām.

Šis izdevums ir dienasgrāmatu pirmā publikācija latviešu valodā.